470. Bổn Sanh Jātaka (Gương Sáng Sự Thật)
Cūḷakuṇālavagga
Nội dung dưới đây được dịch tự động. Có thể chưa hoàn toàn chính xác về thuật ngữ Phật học. Vui lòng tham chiếu bản gốc tiếng Anh hoặc Pāli để đối chiếu.
Bổn Sanh số 470 về những hạnh nguyện tột cùng của Bồ Tát như Nhẫn Nhục, Tinh Tấn và Bố Thí. Bài học cho mỗi chúng ta là hãy sống đời chính trực để gặt hái quả ngọt của giải thoát.
“Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi,
Na cāpi me sannicayo ca atthi;
Sukiccharūpaṁ vatidaṁ parittaṁ,
Patthodano nālamayaṁ duvinnaṁ”.
“Appamhā appakaṁ dajjā,
anumajjhato majjhakaṁ;
Bahumhā bahukaṁ dajjā,
adānaṁ nupapajjati.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca”.
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ.
“Moghañcassa hutaṁ hoti,
moghañcāpi samīhitaṁ;
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ,
eko bhuñjati bhojanaṁ.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ”.
“Saccañcassa hutaṁ hoti,
saccañcāpi samīhitaṁ;
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ,
neko bhuñjati bhojanaṁ.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ”.
“Sarañca juhati poso,
bahukāya gayāya ca;
Doṇe timbarutitthasmiṁ,
sīghasote mahāvahe.
Atra cassa hutaṁ hoti,
atra cassa samīhitaṁ;
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ,
neko bhuñjati bhojanaṁ.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ”.
“Baḷisañhi so nigilati,
dīghasuttaṁ sabandhanaṁ;
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ,
eko bhuñjati bhojanaṁ.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ”.
“Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime,
Ayañca vo sunakho kissa hetu;
Uccāvacaṁ vaṇṇanibhaṁ vikubbati,
Akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe”.
“Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā,
Ayaṁ pana mātali devasārathi;
Sakkohamasmi tidasānamindo,
Eso ca kho pañcasikhoti vuccati”.
“Pāṇissarā mudiṅgā ca,
murajālambarāni ca;
Suttamenaṁ pabodhenti,
paṭibuddho ca nandati”.
“Ye kecime maccharino kadariyā,
Paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ;
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ,
Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti”.
“Ye kecime suggatimāsamānā,
Dhamme ṭhitā saṁyame saṁvibhāge;
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ,
Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti.
Tvaṁ nosi ñāti purimāsu jātisu,
So maccharī rosako pāpadhammo;
Taveva atthāya idhāgatamhā,
Mā pāpadhammo nirayaṁ gamittha”.
“Addhā hi maṁ vo hitakāmā,
yaṁ maṁ samanusāsatha;
Sohaṁ tathā karissāmi,
sabbaṁ vuttaṁ hitesibhi.
Esāhamajjeva upāramāmi,
Na cāpihaṁ kiñci kareyya pāpaṁ;
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi,
Na cāpidatvā udakaṁ pivāmi.
Evañca me dadato sabbakālaṁ,
Bhogā ime vāsava khīyissanti;
Tato ahaṁ pabbajissāmi sakka,
Hitvāna kāmāni yathodhikānī”ti.
Kosiyajātakaṁ sattamaṁ.
The Kosiya Birth will be given under the Sudhabhojana Birth.
Bổn Sanh số 470 về những hạnh nguyện tột cùng của Bồ Tát như Nhẫn Nhục, Tinh Tấn và Bố Thí. Bài học cho mỗi chúng ta là hãy sống đời chính trực để gặt hái quả ngọt của giải thoát.
“Neva kiṇāmi napi vikkiṇāmi,
Na cāpi me sannicayo ca atthi;
Sukiccharūpaṁ vatidaṁ parittaṁ,
Patthodano nālamayaṁ duvinnaṁ”.
“Appamhā appakaṁ dajjā,
anumajjhato majjhakaṁ;
Bahumhā bahukaṁ dajjā,
adānaṁ nupapajjati.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca”.
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ.
“Moghañcassa hutaṁ hoti,
moghañcāpi samīhitaṁ;
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ,
eko bhuñjati bhojanaṁ.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ”.
“Saccañcassa hutaṁ hoti,
saccañcāpi samīhitaṁ;
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ,
neko bhuñjati bhojanaṁ.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ”.
“Sarañca juhati poso,
bahukāya gayāya ca;
Doṇe timbarutitthasmiṁ,
sīghasote mahāvahe.
Atra cassa hutaṁ hoti,
atra cassa samīhitaṁ;
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ,
neko bhuñjati bhojanaṁ.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ”.
“Baḷisañhi so nigilati,
dīghasuttaṁ sabandhanaṁ;
Atithismiṁ yo nisinnasmiṁ,
eko bhuñjati bhojanaṁ.
Taṁ taṁ vadāmi kosiya,
dehi dānāni bhuñja ca;
Ariyamaggaṁ samārūha,
nekāsī labhate sukhaṁ”.
“Uḷāravaṇṇā vata brāhmaṇā ime,
Ayañca vo sunakho kissa hetu;
Uccāvacaṁ vaṇṇanibhaṁ vikubbati,
Akkhātha no brāhmaṇā ke nu tumhe”.
“Cando ca suriyo ca ubho idhāgatā,
Ayaṁ pana mātali devasārathi;
Sakkohamasmi tidasānamindo,
Eso ca kho pañcasikhoti vuccati”.
“Pāṇissarā mudiṅgā ca,
murajālambarāni ca;
Suttamenaṁ pabodhenti,
paṭibuddho ca nandati”.
“Ye kecime maccharino kadariyā,
Paribhāsakā samaṇabrāhmaṇānaṁ;
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ,
Kāyassa bhedā nirayaṁ vajanti”.
“Ye kecime suggatimāsamānā,
Dhamme ṭhitā saṁyame saṁvibhāge;
Idheva nikkhippa sarīradehaṁ,
Kāyassa bhedā sugatiṁ vajanti.
Tvaṁ nosi ñāti purimāsu jātisu,
So maccharī rosako pāpadhammo;
Taveva atthāya idhāgatamhā,
Mā pāpadhammo nirayaṁ gamittha”.
“Addhā hi maṁ vo hitakāmā,
yaṁ maṁ samanusāsatha;
Sohaṁ tathā karissāmi,
sabbaṁ vuttaṁ hitesibhi.
Esāhamajjeva upāramāmi,
Na cāpihaṁ kiñci kareyya pāpaṁ;
Na cāpi me kiñci adeyyamatthi,
Na cāpidatvā udakaṁ pivāmi.
Evañca me dadato sabbakālaṁ,
Bhogā ime vāsava khīyissanti;
Tato ahaṁ pabbajissāmi sakka,
Hitvāna kāmāni yathodhikānī”ti.
Kosiyajātakaṁ sattamaṁ.